Lai izzinātu Lietuvas pieredzi, kas deinstitucionalizācijas (DI) procesu valstī uzsākusi ātrāk par Latviju, projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja Dace Strautkane, kopā ar pārējo plānošanas reģionu DI projektu vadītājiem un Labklājības ministrijas speciālistiem piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Šauļiem, Viļņu, Varēnu un Alytus.
Pieredzes apmaiņas ietvaros bija iespēja iepazīsties ar dažādiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem un uzzināt viņu skatījumu par DI procesa norisi. Tika apmeklēt Dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem, Sociālās aprūpes centrs cilvēkiem ar invaliditāti un ģimeniskai videi pietuvinātas mājas bērniem bez vecāku aprūpes.
Dienas centra darbinieki un klienti laipni iepazīstināja ar savu ikdienu, to kā cilvēki ar īpašām vajadzībām iesaistās dažādās aktivitātēs un apgūst mūzikas instrumentus. Visvairāk pārsteidza sirsnīgais un skanīgais koncerts.
Apskatītā bērnu aprūpes iestāde ir reorganizēta un pārveidota par ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu, kurā bērni dzīvo atsevišķās kotedžu tipa mājās un vienā grupā ir izvietoti ne vairāk kā 8 bērni. Katrai bērnu grupiņai ir piesaistīti 2 sociālie darbinieki un 2 sociālā darbinieka asistenti, kuri strādā maiņu darbu un nodrošina bērnu aprūpi. Iestādes vadītājs pārmaiņas vērtē pozitīvi, jo visi speciālisti, kas strādāja vecajā bērnu aprūpes iestādē ieguva iespēju pāriet uz jauno pakalpojuma sniegšanas vietu. Darbinieku skaits jaunajā pakalpojuma formā, kas tieši strādā ar bērniem ir palielinājies, savukārt ir samazinājies administratīvais personāls. Arī paši iestādes darbinieki norādīja, ka darba apstākļi un darba kvalitāte jaunajā pakalpojuma formā ir uzlabojusies, jo īpaši pozitīvi tiek vērtēta iespēja katram bērnam nodrošināt individuālu pieeju. Bērniem ir vieglāk apgūt pamata sociālās prasmes, jo vairs nav centralizētas ēdināšanas, veļas mazgāšanas un apgādes sistēmas.
Otrajā vizītes dienā tika apmeklēts Lietuvas SOS bērnu ciemats, kurā tās pārstāvji iepazīstināja ar SOS asociācijas plāniem attiecībā uz DI procesa īstenošanu. SOS ciematu asociācija apzinās, ka esošais pakalpojuma formāts nav integrējošs. Lai arī bērni dzīvo mazās grupās un ģimenei pietuvinātā vidē, tie tomēr ir nodalīti no plašākas sabiedrības. Potenciālais modelis, ko piedāvā īstenot SOS ciemati ir veidot profesionālas audžuģimenes, kur vienā ģimenē būtu maksimāli 3 bērni. Audžuģimenes galvenais uzdevums būtu nodrošināt rūpes par bērnu. Savukārt katru bērna gadījumu vadītu NVO (piemēram, SOS ciematu asociācija) vai pašvaldība vai iestāde, kura strādā ar ģimeni, lai bērns pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties ģimenē. Gadījuma vadītājs nodrošina mediatora lomu starp bioloģisko ģimeni un bērnu, lai procesā nebūtu jāiesaistās audžuģimenei, kā arī seko līdzi kā vecāki komunicē ar bērnu, kā maina apstākļus un sniedz atbalstu.
Pēcāk SOS ciematu asociācijas pārstāvji iepazīstināja ar savu izveidoto Ģimenes centru, kura misija ir sniegt atbalstu riska grupas ģimenēm un pamatā īsteno preventīvus pasākumus. Vērtējot Ģimenes centra darbība rezultātus, pārstāvji atzīst, ka tas ir palīdzējis būtiski samazinās to bērnu skaitu, kas nonāk bērnu aprūpes iestādēs. Ģimenes centrs sadarbojas ar bērnu tiesību speciālistiem, kas sniedz informāciju par riska ģimenēm kurām nepieciešams sniegt atbalstu. Katrai ģimenei Ģimenes centrs izstrādā individuālu atbalsta plānu, kurā paredz pasākumus gan priekš bērna/ bērniem, gan priekš vecākiem. Tālāk sociālaisdarbinieks un sociālā darbinieka asistents īsteno atbalsta plānu un strādā ar vecākiem, piemēram, māca kā rūpēties par bērnu, dodas uz mājām māca gatavot ēst un uzkopt māju. Savukārt bērni pēc skolas dodas uz Ģimenes centru, kur izpilda mājas darbus, mācās gatavot ēst un apmeklē kultūras pasākumus.
Informāciju sagatavoja:
Dace Strautkalne, projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja
atversirdi.lv 