15.11.2017. plkst. 13.00 Jelgavā, Svētes ielā 33, Zemgales reģionālā kompetenču attīstības centra Mazajā zālē, notiks Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāna 2017. – 2020. gadam 1.redakcijas sabiedriskā apspriede.
Uz sarunu laipni aicināti Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novadu iedzīvotāji, pašvaldību speciālisti, nevalstisko organizāciju un mediju pārstāvji.
Kas ir DI plāns, un kādi ir tā mērķi?
DI plāns izstrādāts, balstoties uz reālu personu ar invaliditāti izvērtējumu, apzinot viņu vajadzības un definējot darbības, sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveidei Zemgales pašvaldībās, kā arī piedāvājot risinājumus:
1) patstāvīgas un no institūcijām neatkarīgas dzīves iespēju nodrošināšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT);
2) ģimeniskas vides nodrošināšanai ārpusģimenes aprūpē dzīvojošiem bērniem;
3) sociālai iekļaušanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), piedāvājot sociālo rehabilitāciju, aprūpes pakalpojumus bērniem un atbalstu ģimenēm.
Kādu infrastruktūru paredzēts veidot?
DI plāns paredz sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi Zemgales reģiona pašvaldībās, izmantojot Eiropas Reģionālās Attīstības fonda (ERAF) līdzekļus. Jau pēc jaunā gada, 2018. gada sākumā, Zemgales reģiona pašvaldībām būs pieejami kopumā 7,7 miljoni eiro ERAF finansējuma, programmas “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstituciolalizācijas plānu īstenošanai” ietvaros. Pārējās vajadzības, pēc saviem ieskatiem un, izvērtējot prioritātes, pašvaldības varēs risināt, veicot ieguldījumus no saviem līdzekļiem, piesaistot Teritoriālās sadarbības vai citu atbalsta instrumentu finansējumu.
Kas reāli tiek plānots DI procesa ietvaros Jelgavā un tās tuvākajā apkārtnē?
Jelgavas pilsētā tiek plānota:
Ēkā Zirgu ielā 47, Jelgava, paredzēts izveidot Daudzfunkcionālo pakalpojumu centru, tajā izvietojot Dienas aprūpes centru ar 5 vietām, Sociālās rehabilitācijas Montesori kabinetu ar 6 vietām, Atelpas brīža pakalpojumu 10 vietām – bērniem ar FT; Dienas aprūpes centru 9 vietām pieaugušajiem ar GRT; Krīzes centru 20 vietām.
Ēkā Stacijas ielā 13, Jelgava, pieaugušajiem ar GTR iecerēta Grupu dzīvokļu izveide 12 vietām un Specializēto darbnīcu izveide.
Namejā ielā 30, Jelgavā tiks veidots ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ar 24 vietām.
Savukārt peldbaseinu ēkā Loka maģistrāle 29, Jelgava, plānots pielāgot bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām, nodrošinot tā pieejamību.
Jelgavas novadā:
Ēkā Draudzības ielā 3, Kalnciems, Jelgavas novads, pieaugušajiem ar GRT paredzēts veidot Dienas aprūpes centru 12 vietām, Grupu dzīvokļus 16 vietām un Specializētās darbnīcas 16 vietām.
Ģimeniskai videi pietuvinātam pakalpojumam ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, pavisam 12 vietām, tiks izveidota infrastruktūra ēkās Draudzības ielā 3, Kalnciems, Jelgavas novads un Lietuvas ielā 19a, Elejā, Jelgavas novads.
Ozolnieku novadā:
Ēkā Celtnieku ielā 12, Āne, Cenu pagasts, Ozolnieku novads, tiks veidots Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs, izvietojot Dienas aprūpes centru pieaugušajiem ar GTR ar 5 vietām un sociālās rehabilitācijas Silto smilšu terapijas kabinetu bērniem ar FT, nodrošinot pakalpojumā 26 vietas.
Kas ir sabiedrībā balstīti pakalpojumi un kāpēc tie nepieciešami?
Sabiedrībā balstīti pakalpojumi ļauj cilvēkiem dzīvot ģimeniskā vidē un iekļauties sabiedrībā. Neatkarīgi no veselības traucējumiem un to smaguma, ikvienam ir tiesības uz mājokli, veselības aprūpi, izglītību, darbu un atpūtu.
Gan bērniem, gan pieaugušajiem ar invaliditāti nereti nepieciešama nepārtraukta pieskatīšana. Dienas aprūpes centri nodrošina atbalstu personām ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem. Centros tiks piedāvāts aprūpes pakalpojums un dažādi sociālie pakalpojumi. Ģimenēm, kurās ir cilvēks ar invaliditāti, pa dienu būs iespēja izmantot dienas aprūpes centra pakalpojumu tādējādi neizkrītot no darba tirgus, savukārt cilvēkiem ar invaliditāti tur būs nodrošināta aprūpe dienas laikā. Centrā klienti varēs saņemt arī, piemēram, sociālās un pašaprūpes iemaņu attīstīšanas pakalpojumus, dažāda veida individuālās un grupu nodarbības, konsultācijas klientiem un to ģimenes locekļiem, sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumus, nodarbinātību veicinošo prasmju attīstīšanas (piemēram, aušana, kokapstrāde, šūšana u.c.) un patstāvīgas funkcionēšanas prasmju attīstīšanas (piemēram, mājturības darbi, kulinārijas nodarbības) u.c. pakalpojumus.
Ārvalstu un nu jau arī pašmāju nevalstisko organizāciju, kas piedāvā pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, pieredze rāda, ka daudz jēgpilnāk ir piedāvāt cilvēkiem nodarbinātības iespējas, nekā tikai brīvā laika pavadīšanas vietu. Jēgpilna nodarbe ir viens no cilvēka cieņas pamatakmeņiem. Specializētajās darbnīcās ar klientiem strādās darbnīcas profilam atbilstošs speciālists, lai nodrošinātu darba prasmju un iemaņu apgūšanu.
Attiecībā uz bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti jāatzīst, ka vecāki nedzīvo saules mūžu. Arī daļa no ilgstošas aprūpes institūciju iemītniekiem ir izteikusi vēlmi uzsākt patstāvīgu dzīvi. Grupu dzīvokļa pakalpojums cilvēkiem ar invaliditāti, patstāvīgas dzīves uzsākšanai, nodrošinās mājokli un sociālo atbalstu, kas iekļauj arī pašaprūpes un sociālo prasmju korekciju.
Pakalpojums Atelpas brīdis ir domāts bērna ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam īslaicīgai aprūpei laikā, kad vecāki dažādu darba vai privātu iemeslu dēļ to nevar sniegt paši. Valsts apmaksāts Atelpas brīža pakalpojums ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti, jau tagad ir pieejams līdz 30 diennaktīm gadā. Vecāku plaši pieprasītu atelpas brīža pakalpojumu jau tagad piedāvā Jelgavas novada pašvaldība.
Bez vecāku gādības palikušiem bērniem pašreiz pašvaldības paredz veidot nelielas, ģimenes videi pietuvinātas institūcijas. Apstiprinātās prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem nosaka, ka vienā ēkā nevar būt izmitināti vairāk par 24 bērniem un vienā grupā ne vairāk par 8 bērniem. Paralēli, Valstī tiek pieņemti lēmumi par atbalsta pasākumu palielināšanu audžuģimenēm, jo neviens nevar noliegt, ka labākā vieta, kur bērnam uzaugt, ir ģimene.
Kā paredzēts izveidot un nodrošināt pakalpojumus?
Pašvaldībām ir iespēja pašām veidot un piedāvāt sociālos pakalpojumus, veidot tos sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, trūkstošos sociālos pakalpojumus pirkt no tuvākajām pašvaldībām un/vai citiem reģistrētiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
2018. gadā paredzēts, atvērt projektu konkursu nevalstiskajām organizācijām sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai, programmai plānoti 5 miljoni eiro. Ikvienam ir iespēja pārskatīt savas kompetences un talantus un izvērtēt iespējas nākotnē reģistrēties par sociālo pakalpojumu sniedzēju. Prasības sociālo pakalpojumu nodrošināšanai reglamentē šogad jūnijā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”. DI plānā apkopotas cilvēku ar invaliditāti vajadzības, ieskaitot detalizētu ieskatu katras pašvaldības situācijā, un tiek sniegti ierosinājumi šo vajadzību risināšanā.
Kādi pakalpojumi ir pieejami cilvēkiem ar invaliditāti?
Zemgales reģionā, saskaņā ar izvērtēto personu apzinātajām vajadzībām, bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti paredzēts noteiktā apjomā nodrošināt dažādus sociālos pakalpojumus gan no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem, gan no projekta “Atver sirdi Zemgalē!” finansējuma. Būs pieejami aprūpes mājās, dienas aprūpes centra, grupu dzīvokļa, specializēto darbnīcu, sociālās rehabilitācijas, “atelpas brīža” un aprūpes pakalpojumi un speciālistu konsultācijas. Sīkāku informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību iespējams uzzināt, vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā.
DI plāna 1.redakcijas teksts un informācija par sabiedriskās apspriedes kārtību pieejama šeit.
Informāciju sagatavoja:
Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē!” komunikāciju speciāliste
Foto: I.Kalnāja
atversirdi.lv 