Deinstitucionalizācija uzņem apgriezienus

Atskatoties uz gada sākumā paveikto.

Finiša taisnē iegājusi Eiropas Sociālā fonda projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros izstrādātā „Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017. -2020. gadam” (DI plāns) izstrāde. Ar Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes 2018. gada 29. marta lēmumu Nr. 10e ir apstiprināta DI plāna gala redakcija un plāns nodots izskatīšanai un saskaņošanai Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomei. DI plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments un kalpos par pamatu jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidei mērķa grupām. Pēc DI plāna galīgās apstiprināšanas Zemgales pašvaldības varēs uzsākt ERAF finansējuma apguvi sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un veidot savās teritorijās dienas aprūpes centru, grupu dzīvokļu un citus ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Nedaudz ieilgusī DI plāna izstrādes un apstiprināšanas gaita, projekta komandai radīja bažas par mērķa grupai sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzētā ES sociālā fonda finansējuma savlaicīgu apguvi, jo sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra pašvaldībās, prognozējoši, tiks izveidota, un attiecīgi šo pakalpojumu sniegšana tiks uzsākta tikai 2019. gada otrā pusē. Tomēr projekta ietvaros ir pieejama virkne pakalpojumu, kuru sniegšanai nav nepieciešama papildus infrastruktūra un tos pašvaldības var sniegt saviem cilvēkiem jau tagad un izmaksas iesniegt apmaksai no projekta līdzekļiem.

Lai novērstu radušos šķēršļus, pakalpojumu saņemšanai, projekta komanda devās vizītēs pie reģiona pašvaldību sociālajiem dienestiem, un tikšanās reizēs uzklausīja problēmas, skaidroja iepirkumu un atskaišu sagatavošanas prasības, kā arī sniedza ieteikumus. Pašvaldību speciālisti izteicas bažas, ka pakalpojumu sniegšanai reģionos nepietiek kvalificētu speciālistu, tāpēc sagatavojām publikāciju, kā arī vērsāmies pie reģistrētu ārstniecības personu un sociālo pakalpojumu sniedzēju organizācijām ar lūgumu pieteikties speciālistiem, kas būtu gatavi sniegt pakalpojumus reģionā, īpaši attālajās teritorijās. Jāpiebilst, ka pakalpojuma izmaksās var tikt iekļauti arī ceļa izdevumi speciālistam. No 21 projektā iesaistītās Zemgales pašvaldības, šobrīd esam apmeklējuši 15. Pēc vizītēm pie pašvaldībām ir būtiski aktivizējusies sociālo pakalpojumu sniegšana bērniem ar invaliditāti un to ģimenēm.

Ikvienam bērnam, kam noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība, ir iespēja saņemt aprūpes pakalpojumu un “atelpas brīža” pakalpojumu. Šobrīd projekta apmaksātu aprūpes pakalpojumu saņem 14 bērni, bet 21 bērns ir saņēmis “Atelpas brīža” pakalpojumu.

 Infografika: Atver sirdi Zemgalē

Veiksmīgi turpinās projekta finansēto sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniegšana pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar invaliditāti un to likumiskajiem pārstāvjiem. No 300 pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kam veikts individuālais novērtējums un izstrādāts atbalsta plāns, un ir iespēja saņemt projekta apmaksātu aprūpi mājās, grupu dzīvokļa, specializēto darbnīcu, dienas aprūpes centru, individuālo konsultāciju, atbalsta grupu un grupu nodarbību pakalpojumus, līdz šī gada februāra beigām dienas aprūpes centra pakalpojumus jau saņem 5 personas. No 356 bērniem, kam veikts individuālo vajadzību novērtējums un izstrādāts atbalsta plāns, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmuši 12 bērni un viņu vecāki. Lai paplašinātu pakalpojumu saņēmēju loku, šī gada ceturtajā ceturksnī tiek plānota papildus pieaugušo un bērnu izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde.

Īstenojot komunikāciju plāna aktivitātes sabiedrības un mērķgrupas izglītošanai un attieksmes maiņai – “Pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana esošajiem un potenciālajiem sociālo pakalpojumu sniedzēju, plānošanas reģiona un pašvaldību pārstāvjiem un medijiem par DI procesu īstenošanas pieredzi Latvijā” un “Individuālās konsultēšanas un motivēšanas pasākumu organizēšana potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm”, esam iecerējuši pieredzes apmaiņas braucienu. Pieredzes apmaiņā aicināsim esošās un potenciālajās ģimenes, kas uzņemas rūpes par pamestiem bērniem, pašvaldību sociālo dienestu ģimeņu speciālistus un speciālistus, kas drīzumā pašvaldībā plāno veidot ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, bāriņtiesu speciālistus, audžuģimeņu un ģimeņu atbalsta biedrību pārstāvjus, mediju pārstāvjus. Pasākuma laikā iecerēts apmeklēt Zvannieku mājas Cēsu pusē, kur tās saimnieki vidē, kas maksimāli pietuvināta ģimenes modelim, bērnunama bērniem māca uzņemties rūpes un apgūt ikdienas dzīvei nepieciešamās iemaņas. Bez aprūpes palikušam bērnam veiksmīgi tiek piemeklēta audžuģimene, aizbildnis, potenciāls adoptētājs vai vienkārši uzticības persona, kā arī tiek sniegta psiholoģiska, finansiāla vai juridiska palīdzība krīzes situācijā nonākušam bērnam, pusaudzim vai mātei ar bērnu, kas risina sociālos, veselības, izglītības un ar emocionālu un materiālu labklājību saistītus jautājumus.

Lai veicinātu uzņemošo ģimeņu skaita pieaugumu, organizējam sarunu vakarus potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm. Februārī – martā notika pirmie trīs sarunu vakari reģiona pilsētās Jelgavā, Bauskā un Jēkabpilī. Uz pasākumiem bija aicinātas arī apkārtējo novadu potenciālās bērnus uzņemošās ģimenes, kā arī pieredzējušas audžuģimenes, ģimeņu atbalsta biedrības un speciālisti. Pasākumos piedalījās arī bērnus uzņemošo ģimeņu atbalsta organizācija “Plecs”. Kopā šajos pasākumos piedalījās 75 dalībnieki. Saņemtās atsauksmes no dalībniekiem par pasākumā radīto atmosfēru un saņemto informāciju ir pozitīvas. “Sarunu vakars man palīdzēja labāk izprast situāciju”, saka kāda sarunu vakara dalībniece. Kāda no dalībniecēm pauda domu, ka sarunu vakars vēl vairāk nostiprināja viņas pārliecību, ka lēmums uzņemt ģimenē bērnu ir pareizs. Savukārt cita apmeklētāja, kura uzskata, ka sarunu vakarā uz savu būtiskāko jautājumu atbildi nesaņēma domā, ka viņai noderīgi bija citu ģimeņu pieredzes stāsti, kā arī informācija no bāriņtiesas par dažādajām formām, kā bērnam var palīdzēt.

“Noderīga bija citu ģimeņu pieredze un stāsti, kā arī informācija no bāriņtiesas par dažādajām formām, kā bērnam var palīdzēt,”

tā savu dalību pasākumā komentē sarunu vakara dalībniece.

   Sarunu vakars ir iespēja potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem, audžuģimenēm neformālā, drošā vidē uzdot savus jautājumus un saņemt atbildes, dzirdēt pieredzes stāstus no pieredzējušām audžumammām, uzzināt kur un kādu atbalstu ir iespējams saņemt. Tā ir arī iespēja iepazīties ar cilvēkiem, kas uz vietas novadā var sniegt padomu vai atbalstu sarežģītā situācijā. Šobrīd apkopojam iegūto pieredzi un uzsākam nākamo sarunu vakaru gatavošanu. Vēlamies nedaudz uzlabot pasākuma formātu un pievienot iespēju potenciālajām uzņemošajām ģimenēm saņemt arī individuālu konsultāciju.

Attēls: paldies pexels.com

Ilva Kalnāja
Projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: