15. jūnijā Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notika Starpreģionu FORUMS par deinstitucionalizācijas (DI) procesu un iesaistīto iestāžu individuālajām darbībām “DI. Status Quo. Quo Vadis?”. Deinstitucionalizācija Latvijā ir process, kurā iesaistītas daudzas iestādes un organizācijas, kā arī sabiedrība kopumā ar savu izpratni un attieksmi. Galvenās aktivitātes tiek realizētas projektu ietvaros.Tam ir savi plusi un arī savi mīnusi.
Šis ir viens no sarežģītākajiem un grūtākajiem uzdevumiem un darbiem, kas ir manā pārziņā. … Deinstitucionalizācijas process … Šis projekts ir vissarežģītākais un tāpēc arī viennozīmīgi ir prioritizēts.
Foruma atklāšanā teica LR Labklājības ministrs Jānis Reirs
Tāpat savā uzrunā viņš pauda pārliecību, ka arī nākošajā plānošanas periodā šis projekts noteikti jāturpina un viņš kā ministrs risinās jautājumu par finansējuma piešķiršanu. Projektā piedalās visi pieci plānošanas reģioni un no 119 pašvaldībām piedalās 115 pašvaldības. Taču pašvaldības, kas projektos nepiedalās, kaut arī nesaņems ES finansējumu, sociālo pakalpojumu attīstībai izmanto pašvaldības vai citus pieejamos resursus. Kā problēmu ministrs norādīja to, ka šajā periodā deinstituciolalizācijas procesā tieši nav iesaistītas nevalstiskās organizācijas, kas turpmāk noteikti jālabo.
Foruma darbs bija sadalīts trīs sesijās ar prezentācijām un diskusiju katrā.
1.sesija “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo sabiedrībā”.
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja muzejpedagoģes Teikas Putnas prezentācija par Lugvigu Katerfeldu un psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” vēsturi. Realizējot ieceri, līdzīgi kā darām to šodien, Katerfelds pārņēma pieredzi no Vācijas, viņš arī saprata, ka cilvēkiem ir vajadzīgs arī kāds darbs.
Labklājības ministrijas skatījumu uz aktuālākajiem jautājumiem sniedza Kristīne Lasmane, LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte.
Resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda” Labklājības ministrijas realizētā projekta ietvaros sniedz atbalsta personas pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Savu pieredzi projekta īstenošanā prezentēja resursu centra vadītāja Ieva Leimane- Veldmeijere.
Veiksmīgi piedāvā pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Siguldas biedrība “Cerību spārni”. Biedrības vadītāja Eva Viļķina prezentēja pieredzi nodarbinātības piedāvāšanā un stāstīja par sociālās uzņēmējdarbības projektu, kas veiksmīgi tiek realizēts Siguldā.
Viena no piecu reģionālo deinstitucionalizācijas projektu vadītājām Ina Miķelsone (projekts “Vidzeme iekļauj”) savā prezentācijā stāstīja par piecām lielākajām muļķībām, ko dzirdējusi sabiedrībā par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju realizētajā projektā jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem izstrādāti personīgie portfolio, kas palīdz jaunietim un darba devējam labāk saprasties.
Piecu reģionu projektos finansējums pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem laika periodam līdz 2022. gadam pieejams 18 miljonu eiro apmērā. Neatrisināts jautājums ir, kā identificēt un novērst problēmas, kas traucē jau šobrīd finansējumam nonākt līdz pakalpojuma saņēmējam?
Sesijas noslēgumā diskusija “Kā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināt kvalitatīvus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā?”
2.sesija “Bērni ar invaliditāti skolā un ģimenē”.
Zemgales plānošanas reģiona projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja Dace Strautkalne par lielākas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm. Pakalpojumu sniegšanai pieejamais finansējums 6 miljonu apmērā (piecu reģionu projektos, laika posmam līdz 2022. gadam) pārāk lēni nonāk līdz pakalpojuma saņēmējiem.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta realizētajā projektā “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” tiek izstrādāti individuālie budžeti bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Par projekta norisi un plānotajiem rezultātiem prezentēja Lilita Cīrule.
Jelgavas pilsētā bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņem salīdzinoši lielāku atbalstu un pakalpojumu klāstu kā mazajās pašvaldībās. Iepriekšējā plānošanas periodā izveidotais Iekļaujošās izglītības atbalsta centrs atvieglo ģimenēm tik nepieciešamā atbalsta saņemšanu. Infrastruktūra skolās un pirmsskolas iestādēs tiek piemērota bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Diemžēl iejūtība visos gadījumos neizpaužas sabiedrības attieksmē pret bērniem ar veselības traucējumiem. Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājas Guntas Auzas prezentācija.
Divējādas izjūtas pārņem Pelču speciālās internātpamatskolas – attīstības centra direktores Ināras Oļenas prezentācija. Cilvēki ar savu personīgo ieguldījumu un entuziasmu vienmēr ir nodrošinājuši labus rezultātus. Tādu skolas kolektīvs arī veido skolas dzīvi, profesionālo apmācību un iespēju piedalīties dažādās aktivitātēs. Jāsaka, diemžēl, skolā bērnus ievieto no visas Latvijas un viņi, atrauti no ģimenes, tur dzīvo nedēļu vai ilgāk. Jo dzīvesvietā vispārizglītojošā skola piedāvā tikai mājas apmācību vai bērna ievietošanu atsevišķā telpā, atraujot to no kopējām aktivitātēm.
Noslēgumā paneļdiskusija “Kā nodrošināt, lai bērni ar invaliditāti varētu apmeklēt skolu un dzīvot ģimenē?”
3.sesija “Sistēmas bērni” – atbalsts bērnus uzņemošajām ģimenēm un kvalitatīva bērnu aprūpe ģimeniskā vidē.
Kā šobrīd tiek risināti bērnu aprūpes jautājumi politikas veidošanas līmenī stāsta Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Ivita Krastiņa prezentācijā “Iespējas un vajadzības”.
Gan emocionālā, gan statistikā balstītā prezentācijā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa. “Vai tiešām bērni uzaug ģimenē?”
Esošajām un potenciālajām bērnus uzņemošajām ģimenēm atbalstu sniedz pērn ap Ziemassvētkiem izveidotā organizācija “Plecs”, kas “mandātu” saņēma no iedzīvotājiem, kas balsoja ar saviem finanšu līdzekļiem akcijā “Salabo bērnību”, lai visiem bērniem būtu mājas. Par pieredzi un kādu atbalstu iespējams saņemt no Pleca prezentācijā stāsta Linda Penēze.
Bērni, kam visgrūtāk atrast mājas, īpaši dēļ uzvedības traucējumiem un dažādām atkarībām ir pusaudžu vecumā. Kādi ir cēloņi situācijai, ko pašreiz vērojam bērnu aprūpes iestādēs un kā labāk risināt izaicinājumus pusaudžu aprūpē, par to Dace Beināre, SOS ciematu asociācijas aprūpes kvalitātes speciāliste.
Foruma noslēgumā notika diskusija “Vai tiešām bērni uzaug ģimenē?”
Foto: Ilva Kalnāja
Projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste Ilva Kalnāja
atversirdi.lv 