Garīgās veselības aprūpe ir viena no nozarēm, kas ilgstoši tikusi atstāta novārtā. Pēdējoreiz iecere uzlabot Latvijā psihiskās veselības aprūpi vainagojās ar izstrādāto “Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014. gadā”, tomēr ekonomiskā krīze un līdzekļu trūkums medicīnas nozarē kopumā šo plānu, un īpaši, mērķi par ambulatoro pakalpojumu sistēmas sakārtošanu, iznīcināja jau saknē, tādējādi attīstība šajā jomā tikpat kā nenotika vai bija fragmentāra.
Nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, iespējami mūsdienīgu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību, nodrošinot agrīnu diagnostiku un uzsākot savlaicīgu ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju – tik aptveroši ir Veselības ministrijas izstrādātā Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāna 2019.-2020.gadam, mērķi.
Ko tad Veselības ministrija iecerējusi divos turpmākajos gados darīt, lai būtiski uzlabotu psihiskās veselības aprūpes pieejamību?
Jaunā plāna izpildei šogad paredzēts piešķirt 6,7 miljonus eiro. Savukārt 2020. gadā plāna realizēšanai papildus būs nepieciešams 20,1 miljons eiro. Pasākumi situācijas uzlabošanai paredzēti vairākos virzienos.
Mūs, kā reģionāla projekta ieviesējus priecē ziņa, ka tiks izvērtēta jaunu psihiatra prakšu un ambulatoro centru veidošana Latvijas reģionos. Īpaši ar ārstu psihiatru trūkumu saskaras iedzīvotāji un speciālisti ārpus lielajiem attīstības centriem. Diemžēl jāatzīst, ka plāns pagaidām paredz tikai izpēti un izvērtēšanu. Tomēr, reāls atbalsts paredzēts jau esošo ārstu psihiatru praksēm, lai uzlabotu ambulatorās veselības aprūpes pieejamību. Plāns paredz arī multiprofesionālās komandas veidošanu psihisko un uzvedības traucējumu ārstēšanā, psihiatra komandā iesaistot gan psihologu, gan funkcionālos speciālistus. Pieejamība multiprofesionālās komandas sniegtajiem pakalpojumiem pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, veicinātu nefarmakoloģisko ārstēšanu.
Ģimenes ārsti ir pirmie speciālisti, kuri sastopas ar pacientu, tāpēc paredzēts veicināt viņu lielāku iesaistīšanos psihiskās veselības aprūpē paaugstinot ģimenes ārstu, māsu un ārstu palīgu kompetenci psihiatriskajā aprūpē. Ģimenes ārstu praksēs paredzēts arī ieviest profilaktisko pārbaudi bērniem vecumā no 1,5 līdz 5 gadiem psihiskās attīstības novērtēšanai.
Īpaša tēma ir bērnu psihiatri, arī to trūkuma mazināšanai nākotnē paredzēti risinājumi plānā. Paredzēta arī kompensējamo medikamentu apjoma pārskatīšana un jaunu diagnožu iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā.
Ar pilnu izstrādātā dokumeta tekstu un detalizētu, plāna realizācijai nepieciešamo, budžeta finansējumu var iepazīties šeit: Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.-2020.gadam, Pielikums par Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānā 2019.-2020.gadam iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu.
Izstrādātā plāna projekts 2019. gada 14. martā ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, tālāk tas jāskaņo ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Pēc tam tas tiks nodots apstiprināšanai valdībā.
Informāciju sagatavoja projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste Ilva Kalnāja
atversirdi.lv 