Projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros katru gadu tiek organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi esošajiem un potenciālajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Pašvaldībām sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi ir jauns izaicinājums. Turklāt šo pasākumu mērķis ir veidot visiem vienotu izpratni par pakalpojumu nodrošināšanas principiem un saturu. Uz pasākumiem tiek aicināts plašs valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sociālās nozares speciālistu loks un mediju pārstāvji. Pašvaldības ir uzsākušas infrastruktūras projektu sagatavošanu pakalpojumu izveidei cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tāpēc jo aktuāls ir kļuvis jautājums par tādu sociālo pakalpojumu, kā dienas aprūpes centru, grupu dzīvokļu un citu atbalsta pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem organizēšanu un saturu.
Tādi sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kā grupu dzīvokļi, Zemgalē uz doto brīdi pieejami tikai Jelgavas pilsētā un Dobeles novadā. Jelgavas pilsētā sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tiek veidoti jau no 2004. gada. Līdz 2007. gadam projekta ietvaros valsts ilgstošās aprūpes institūcijā tika izveidota pusceļa māja, savukārt pašvaldībā – grupu dzīvokļi. Tika izveidota sadarbība starp iestādēm, un pusceļa mājas un grupu dzīvokļu klienti veiksmīgi tika iesaistīti darba tirgū. Pilsētā pamazām arī veidojusies izpratne, ka ne visi pansionāta klienti ir piemēroti dzīvei pansionātā, ka ir daļa, kas, saņemot atbalstu, varētu un var dzīvot sabiedrībā, dzīvot radošāk un labprāt sniegt arī savu ieguldījumu. Pilsētā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem redzami ikvienā sabiedriskā pasākumā. Tāpēc šoreiz par galamērķi izvēlējāmies Jelgavas pilsētu.
14. un 15. maijā notika pieredzes apmaiņas pasākums Zemgales sociālo pakalpojumu sniedzējiem no NVO, valsts un pašvaldību sektora “Sociālās integrācijas un rehabilitācijas pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem”.
Psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” muzejā, tā vadītāja Anastasija Meijere stāstīja par sociālās rehabilitācijas vēsturi. Attieksme pret psihiski slimiem cilvēkiem arī pagātnē ir bijusi aizspriedumu, baiļu un nezināšanas diktēta. Muzejā redzējām attēlus ar dažādām slimnieku fiksēšanas ierīcēm, kas tika izmantotas, kamēr nebija pieejami nomierinoši līdzekļi.
Tomēr visdrūmākā lapaspuse slimnīcas vēsturē bija Otrā pasaules kara laikā, vācu okupācijas laikā, kad vienā dienā tika nošauti 443 slimnīcas pacienti.
Viesojamies Valsts sociālo pakalpojumu centra “Zemgale” Jelgavas filiālē, lai apskatītu Pusceļa māju un kā klienti tiek gatavoti patstāvīgai dzīvei ārpus ilgstošās aprūpes institūcijas. Pusceļa mājas vadītāja Alla Grāvere stāsta un izrāda telpas. Iemītnieču laipni aicināti, apskatām arī kādu no istabiņām, kurā dzīvo trīs sievietes. Pusceļa mājas klienti paši gatavo sev ēdienu un apgūst dažādas prasmes patstāvīgai dzīvei. Dažiem ar to veicas labāk, dažiem ne tik labi. Algotu darbu uz doto brīdi strādā trīs Pusceļa mājas klienti. Iepriekš nodarbināto bija vairāk. Toties iemītnieku darinājumi – dažādi rokdarbi tiek piedāvāti rokdarbu veikaliņos, īpaši Ziemassvētkos.
Jelgavas pilsētas pašvaldībā apmeklējam grupu dzīvokļus. Vadītāja Skaidrīte Slavinska stāsta, kā organizēts grupu dzīvokļu pakalpojums, kāda ir iemītnieku ikdiena, kādas prasības viņiem jāievēro. Šobrīd grupu dzīvokļu pakalpojumu saņem 13 klienti. Visi strādā algotu darbu. Sastopam arī divus no klientiem, viņi saka, ka ar savu darbu un dzīvi šeit ir apmierināti.
Jelgavas pilsētas dienas centra “Integra” vadītāja Lāsma Kuļiņiča pastāsta par dienas centra darbu. Arī šeit viena no nodarbēm ir rokdarbu gatavošana visdažādākajās tehnikās. Dienās, kad kādam ļoti negribas nodarboties ar rokdarbiem, aprūpētāja to motivē ar saldējumu, kuru varēs iegādāties no tirdziņā pārdoto darbu naudiņas. Dienas centra klienti labos laikapstākļos dodas arī pastaigās un pat ekskursijās, izmantojot sabiedrisko transportu.
Viens no būtiskiem, bet iepriekš iztrūkušiem posmiem, lai cilvēki ar attīstības traucējumiem varētu integrēties sabiedrībā ir sadarbības spēju izkopšana. Sadarbības ar pieaugušajiem, vecākiem, audzinātājiem, skolotājiem. Sadarbības ar citiem cilvēkiem, brāļiem, māsām, sabiedrības locekļiem. Pasākumā ar prezentāciju piedalījās Irēna Dominiece, SIA “Iespēja izaugsmei” vadītāja. Savā darbā ar bērniem un jauniešiem, Irēna Dominiece piedāvā alternatīvās izglītības un sociālās attīstības sistēmu, iesaistot visu ģimeni un strādājot ar bērniem ar raksturīgu viņu vecumam atbilstošu attīstību, bet kam ir saskarsmes grūtības, un bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā ar smagiem multipliem traucējumiem. Irēna savā darbā uzsver tieši darbu ar visu ģimenni un savstarpējām attiecībām ģimenē. Arī šis posms ir iztrūcis iepriekš un mēs redzam tā sekas – daudzas ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti, ir zaudējušas spēju funkcionēt veselīgā veidā.
Ar savu praktisko pieredzi dalījās arī Resursu centra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda” speciālistes Aleksandra Pavlovska, Inese Meļņičenko un Anita Ose. Biedrība pilotprojekta ietvaros jau gadu piedāvā atbalsta personas pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā. Savā darbā biedrība izmanto uz personu vērsto domāšanas un plānošanas pieeju.
Sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā, pasākuma dalībniekiem tika demonstrēta mākslas filma “Cik brūkleņu ir pasaulē”. Pērs Johansons strādā Dienas aprūpes centrā kādā no Zviedrijas pašvaldībām. Darbojoties kā sociālais aprūpētājs, Pērs centrā Glada Hudik izveidojis teātri. Mākslas filmas “Cik brūkleņu ir pasaulē”, scenāriju Pērs veidojis uz autobiogrāfiskiem notikumiem, kā aktieri filmā darbojas Glada Hudik teātra aktieri un pieaicināti mākslinieki. Filma ir aizraujošs, emocionāls stāsts ar piedzīvojumu elementiem. Filmā cilvēki, īsteno savus sapņus.
Pasākuma aktualitāti apliecina lielais dalībnieku skaits, ap 40 dalībnieku, un saņemtās pozitīvās atsauksmes. Kā atzina kāds no pasākuma dalībniekiem, interesanti ir gan redzēt pasākuma ietvaros piedāvāto programmu, gan komunicēt un apmainīties ar pieredzi grupas ietvaros, gan saprast, kā domā/plāno citos sektoros – valsts, pašvaldību, nevalstiskajā. Mēs organizatori, gribētu, lai šajos pasākumos veidotos arī jaunu sadarbību idejas. Ceram, ka tas viss kopā paplašina redzeslauku un palīdzēs turpmāk veiksmīgāk sadarboties un veidot tiešām kvalitatīvus pakalpojumus.
Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
Foto I.Kalnāja
Vēl par pieredzes apmaiņas braucieniem projektā lasiet: Zemgales politiķi smeļas pieredzi sociālo pakalpojumu veidošanā; Zemgales politiķi smeļas pieredzi sociālo pakalpojumu veidošanā II; Zemgales politiķi smeļas pieredzi sociālo pakalpojumu veidošanā III.
Informācija un attēli feisbukā: 14.-15.05.2019. “Sociālās integrācijas un rehabilitācijas pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem”; 17.-18.12.2018. “Sociālie pakalpojumi un dažādības vadība”; 17.-18.12.2018. “Sociālie pakalpojumi un dažādības vadība”- II; 18.05.2018. “Atbalsts ģimenēm un bērnu ārpusģimenes aprūpe. Zvannieku māju pieredze.”; 4.-5.10.2017. “Sociālie pakalpojumi Rīgas un Siguldas pašvaldībās”.
atversirdi.lv 