Aicinām uz sarunu Bauskā

10.11.2017 plkst.10.00, Bauskā, Kalna iela 18, Izstāžu zālē, notiks Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam 1.redakcijas sabiedriskā apspriede. Uz sabiedrisko apspriedi laipni aicināti Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novadu iedzīvotāji, pašvaldību speciālisti, nevalstisko organizāciju, mediju pārstāvji. Kas tiek plānots deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Bauskā un tās tuvākajā apkārtnē? Deinstucionalizācijas plāns paredz sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidiTurpināt lasīt “Aicinām uz sarunu Bauskā”

Deinstitucionalizācijas plāna sabiedriskā apspriede Dobelē

07.11.2017. plkst. 10.00, Dobelē, Brīvības ielā 17, 1.stāva zālē notiks Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam 1.redakcijas sabiedriskā apspriede. Uz sabiedrisko apspriedi laipni aicināti Dobeles, Auces un Tērvetes novadu iedzīvotāji, pašvaldības speciālisti, nevalstisko organizāciju, mediju pārstāvji un ikviens interesents.Kas tad tiek plānots deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Dobelē un tās tuvākajā apkārtnē? Dobeles novadā plānots veidot infrastruktūru,Turpināt lasīt “Deinstitucionalizācijas plāna sabiedriskā apspriede Dobelē”

Aicina darbā atbalsta personas

Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA” aicina darbā atbalsta personas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tiek izsludināta pieteikšanās uz 22 vakancēm, tai skaitā, uz 3 vakancēm Zemgalē. Atbalstītā lemtspēja ir juridisks alternatīvs mehānisms personas rīcībspējas ierobežošanai. Tas paredz, ka personai rīcībspēja tiek saglabāta pilnā vai daļējā apjomā, bet tiek noteikts kādās jomās un apjomā personai nepieciešamsTurpināt lasīt “Aicina darbā atbalsta personas”

Zemgalē publiskai apspriešanai nodod deinstitucionalizācijas plāna 1.redakciju – papildināts

Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padome ar 17.10.2017. lēmumu Nr. 4/29 apstiprina, un nodod publiskai apspriešanai Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam 1.redakciju.  Visas iesaistītās puses – nevalstiskās organizācijas, pakalpojumu sniedzēji, pašvaldības, institūcijas un ikviens iedzīvotājs tiek aicināti iepazīties ar dokumentu un sniegt savus priekšlikumus. Publiskās apspriešanas laikā no 2017. gada 18. oktobra līdz 21.Turpināt lasīt “Zemgalē publiskai apspriešanai nodod deinstitucionalizācijas plāna 1.redakciju – papildināts”

Ints Leitarts: “Bērni ir mūsu prioritāte”

Audžuģimeņu skaita ziņā Kandavas novads ir pirmajā vietā Latvijā. Kā gan tas iespējams – kamēr lielākā daļa pašvaldību sūdzas par cilvēku nevēlēšanos pieņemt svešus bērnus, Kandavas novadā audžuvecākus atrod itin visiem? To vaicājam INTAM LEITARTAM, Kandavas novada sociālā dienesta direktoram. Nekāda brīnuma nav. Viss sākas ar labo gribu. Kad 1998. gadā mūsu pašvaldībā tika veidots sociālaisTurpināt lasīt “Ints Leitarts: “Bērni ir mūsu prioritāte””

Kā jūtas mūsu bērni?

Gadu ildzis pētījums, kas aptver visas trīs Baltijas valstis, atklāj – Latvijā daudz bērnu jūtas noguruši, neplāno studēt un nezina, kur vērsties pēc palīdzības grūtību gadījumā. Pētījums veikts ar tālredzīgu mērķi – izstrādāt modeli, ar kuru noteikt bērnu labsajūtu, lai, balstoties uz iegūtajiem datiem, varētu veikt atkārtotus mērījumus un tos salīdzināt ar iepriekšējiem. Tādējādi pavērtosTurpināt lasīt “Kā jūtas mūsu bērni?”

Ārija Martukāne: “Ar naudu mēs audžuģimeņu trūkumu neatrisināsim”

Kas vajadzīgs cilvēkiem, lai viņi kļūtu par audžuvecākiem? Un kāpēc Latvijā audžuģimeņu joprojām ir tik maz? To vaicājam ĀRIJAI MARTUKĀNEI, Ģimeņu atbalsta centra koordinatorei, Latvijas profesionālo audžuģimeņu biedrības “Terēze” vadītājai. Lūk, galvenās Ārijas atziņas. Audžuģimeņu daudzumu ietekmē pašvaldības attieksme. Esmu saskaitījusi – pagājušajā gadā, apbraukājot Latviju un popularizējot audžuģimeņu kustību, esmu piedalījusies vairāk nekā divdesmitTurpināt lasīt “Ārija Martukāne: “Ar naudu mēs audžuģimeņu trūkumu neatrisināsim””

“Ir pienācis laiks runāt”

Vispār mums šo sarunu nevajadzētu publicēt. Ne visos aspektos tā saskan ar oficiālajām deinstitucionalizācijas nostādnēm – piemēram, jautājumā par aprūpes iestādēm vai audžuģimeņu popularizēšanu. Bet mēs esam drosmīgi un nevairāmies pieskarties sarežģītām tēmām. Jo tāda ir visa dzīve. Ne melna un ne balta, bet daudzkārt krāsaināka. Un patiesība, kā zināms, dzimst pretrunās un diskusijās. TāpēcTurpināt lasīt ““Ir pienācis laiks runāt””

Jauna informācija par autismu

Mēs visi ik pa laikam jūtamies vientuļi. Tomēr cilvēkiem, kurus skāris autisms, dzīve ir kā saliņa, kas no kontinenta jeb pārējās pasaules atrodas tūkstošiem kilometru attālumā. No tās sarežģīti nosūtīt pat vienkāršus signālus (jo lielākoties tie tiek pārprasti); un arī atbildes uztvert dažkārt neizdodas. Grūti pašiem, un grūti apkārtējiem. Tāpēc ikviens solis, kas var mazinātTurpināt lasīt “Jauna informācija par autismu”

Sēde notikusi. Kādi secinājumi?

16. maijā norisinājās divu Saeimas komisiju – Sociālo un darbu lietu, kā arī Cilvēktiesību komisijas – kopsēde. Tikušies ar mērķi pārrunāt situāciju Jelgavas bērnunamā un bērnu aprūpes sistēmā kopumā, deputāti secināja: likumos viss ir pareizi; problēmas rodas cilvēku attieksmes un likumu interpretācijas dēļ. Sēdē piedalījās arī mūsu projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja Dace Strautkalne. UzTurpināt lasīt “Sēde notikusi. Kādi secinājumi?”