Zemgales reģionā aprūpes iestādes neslēgs. Citur gan

Labklājības ministrija (LM) skaidro, kā un kāpēc tiks reorganizētas sociālās aprūpes centru filiāles. Slēgtas tiks trīs: VSAC Vidzeme filiāle Allaži, VSAC Rīga filiāle Teika un VSAC Latgale filiāle Kalkūni. Labklājības ministrija (LM), turpinot ieviest sabiedrībā balstītus pakalpojumus, no 2016. līdz 2019. gadam plāno pārtraukt trīs valsts sociālās aprūpes centru filiāļu darbību. Iespēja slēgt novecojušās filiālesTurpināt lasīt “Zemgales reģionā aprūpes iestādes neslēgs. Citur gan”

RC ZELDA nodrošina bezmaksas juridiskās konsultācijas

Laika periodā no 2016. gada 1. jūnija līdz 31. oktobrim RC ZELDA īsteno Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītu un no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem finansētu projektu “Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem pašnoteikšanās stiprināšana”. Projekta mērķis ir nodrošināt bezmaksas juridisko palīdzību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un viņu tuviniekiem, kā arī analizēt konstatētās problēmas, informējot par tāmTurpināt lasīt “RC ZELDA nodrošina bezmaksas juridiskās konsultācijas”

Vecākiem iespēja pieteikties “Atelpas brīža” un aprūpes pakalpojuma saņemšanai

Projekts “Atver sirdi Zemgalē” soli pa solim virzās uz priekšu. Šobrīd aktuāla ir iespēja vecākiem, kuru bērnam noteikta invaliditāte un piešķirs VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, pieteikties “Atelpas brīža” un aprūpes pakalpojuma saņemšanai. “Atelpas brīža” pakalpojums domāts, kā iespēja vecākiem, lai viņi varētu parūpēties arī par sevi, piemēram, apmeklēt ārstu, paņemt pauzi no rūpēmTurpināt lasīt “Vecākiem iespēja pieteikties “Atelpas brīža” un aprūpes pakalpojuma saņemšanai”

Kļūdīties ir cilvēcīgi … arī personām ar garīga rakstura traucējumiem

Paradoksāli, bet fakts – no cilvēkiem ar invaliditāti sabiedrība gaida vairāk nekā no veseliem cilvēkiem. Tiem, kuri saslimuši ar psihisku slimību vai apstājušies intelektuālajā attīstībā, jābūt nevainojamiem. Viņiem nedrīkst misēties, pieņemot lēmumus; jāprot virtuozi apieties ar naudu, un ikviena atkāpe no normas liecina par viņu rīcībnespēju. Vai nav par daudz prasīts? Vai mēs, pārējie, mazTurpināt lasīt “Kļūdīties ir cilvēcīgi … arī personām ar garīga rakstura traucējumiem”

‘Ai, visādi ragi lien ārā’ – par audžubērniem saka Jānis Samauskis no Saldus puses

Melošana, nedarbu slēpšana – tie ir tikai daži slēptie radziņi, kas pēc laika parādās, audžubērnam ienākot ģimenē, atzīst Jānis Samauskis no Saldus novada Ezeres pagasta. Viņu ģimenē nu jau aug pēc kārtas septītais un astotais audžubērns. Kā izdarīt tā, lai savstarpēji pieslīpētos, sadraudzētos, saprastu kopīgo, to nevienā grāmatā neraksta, prāto Jānis. Ar šo stāstu turpināmTurpināt lasīt “‘Ai, visādi ragi lien ārā’ – par audžubērniem saka Jānis Samauskis no Saldus puses”

Deinstitucionalizācija. Kas mūs tajā biedē?

Kamēr vēl daži, izdzirduši sarežģīto vārdu “deinstitucionalizācija”, neizpratnē prasa, kas tas ir, tikmēr citi ar projektu sāk saskarties ikdienā. Tomēr ir kāds aspekts, kas vieno visus – kā nezinātājus, tā arī ekspertus, – proti, dažādas bažas un neskaidrības par to, kas gaidāms. Tas ir cilvēciski saprotami – kā nekā projekts ir garš, sarežģīts un aptverTurpināt lasīt “Deinstitucionalizācija. Kas mūs tajā biedē?”

Bērnu namos gaidāmas pārmaiņas

Kas nepieciešams bērnam, lai viņš būtu vesels un laimīgs? Pēc atbildes uz tādu jautājumu nav tālu jāmeklē. Skaidrs, ka ģimene un droša vide! Bet, ja nu šādu jautājumu uzdotu, domājot par bērnu, kas mitinās aprūpes iestādē? Kā uzlabot viņa dzīvi? Tieši tik sarežģītu atbilžu meklējumos jau drīzumā uz Zemgales reģiona bērnu aprūpes iestādēm dosies speciālistuTurpināt lasīt “Bērnu namos gaidāmas pārmaiņas”

Četri savi un seši audžubērni – Ārijas Martukānes dzīves nejaušība un laime

“Meitiņ, mums ir viena jāņem,” tā pirms vairākiem gadiem savai meitai teikusi Ārija Martukāne, kad abas ieradušās bērnu namā “nolūkot” pirmo audzināmo bērnu. Tas bija sen, tagad Ārija jau var teikt, ka izaudzinājusi ne tikai četrus pašas bērnus, bet arī sešus audžubērnus. Ar šo sākam publicēt pieredzes stāstu sēriju, kurā audžuģimenes atspoguļo savu subjektīvo pieredzi,Turpināt lasīt “Četri savi un seši audžubērni – Ārijas Martukānes dzīves nejaušība un laime”

Tētis diviem dēliem un pieciem SOS ciemata audžubērniem. Saruna ar tēti ar lielo burtu Andri Kozlovski

Andrim ir 57 gadi, viņš dzīvo Valmierā, SOS bērnu ciemata mājās “Lācīši”. Viņš ir izaudzinājis ne tikai divus paša dēlus, bet nu jau astoņus gadus kopā ar sievu Ludmilu ir vecāki pieciem audžubērniem. Kā sarunā atzīst Andris, pirms astoņiem gadiem, kad sievai radās ideja kļūt par mammu pulciņam bērnu, viņa neticējusi, ka vīrs piekritīs, tačuTurpināt lasīt “Tētis diviem dēliem un pieciem SOS ciemata audžubērniem. Saruna ar tēti ar lielo burtu Andri Kozlovski”

Astoņi pašas un pieci audžubērni. Tas palīdz nekļūt vecai, saka Māra Veldre

Nav laika novecot, tā saka Māra Veldre, audžumamma pieciem pieņemtiem un astoņiem pašas bērniem. Brīvais laiks? Kas tas ir? Bet tā ir svētība – būt kopā ar ģimeni, un saldākie vārdi uz pasaules ir “Mammīt, es tevi mīlu!”. Ar šo stāstu turpinām publicēt pieredzes stāstu sēriju, kurā audžuģimenes atspoguļo savu subjektīvo pieredzi, ieguvumus un riskus,Turpināt lasīt “Astoņi pašas un pieci audžubērni. Tas palīdz nekļūt vecai, saka Māra Veldre”